Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija publicējusi 2024. gada 1. ceturkšņa azartspēļu tirgus pārskatu. Tas rāda, ka šī ir pirmā reize vēsture, kad online azartspēles – online kazino un totalizatori – ir pārsējušas fiziskās spēļu zāles apgrozījuma ziņā. Tāpat arī straujākais ieņēmumu pieaugums fiksēts tieši interneta azartspēlēm.2024. gada pirmajos 3 mēnešos interneta azartspēļu operatori (online kazino) kopā apgrozīja 38,33 miljonus eiro, kas veido 52,5% no kopējā Latvijas azartspēļu tirgus.
Inspekcija norāda, ka 2024. gada 1. ceturksnī kopumā 17 Latvijā licencēti online kazino operatori organizējuši azartspēles internetā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija vadītāja Signe Birne norāda uz interneta azartspēļu vadošo lomu, sakot “.. kopumā situācija nozarē ir stabila, to virzot interaktīvo azartspēļu segmentam. Līdz ar to domāju, ka tuvākajos mēnešos būtiskas izmaiņas nepieredzēsim.”
Online azartspēles – interneta kazino un totalizatori – tirgus līderi arī nākotnē
Būtu grūti apgalvot, ka interaktīvo azartspēļu arvien augošā popularitāte kādam industrijā nāktu kā pārsteigums. Par pēdējos gados strauji augošo interneta azartspēļu popularitāti ziņojām jau iepriekš. Turklāt pagājušajā, 2023. gadā, interneta azartspēles – online kazino un totalizatori – veidoja jau teju pusi no azartspēļu tirgus apgrozījuma. Precīzāk – 47.6%.
Šī situācija bija gluži citāda pirms COVID-19 pandēmijas, kad lauvas tiesu no azartspēļu tirgus veidoja tā sauktās klasiskās jeb zemes azartspēles. “Pirmspandēmijas laikā, vēl 2019. gadā, Latvijas azartspēļu tirgum bija raksturīgi, ka lielākais ieņēmumu īpatsvars veidojās no zemes azartspēlēm jeb 80,4%, bet interaktīvās azartspēles – tikai 19,6%. Pēdējo gadu laikā šī proporcija ir būtiski mainījusies, ko ietekmējuši gan politiskie lēmumi, gan ekonomiskie apsvērumi, līdz ar to nav pamata domāt, ka zemes azartspēļu apjoma ietekme varētu atgriezties,” situāciju nozarē raksturo Signe Birne.
Fiziskie spēļu automāti piedzīvo norietu
Jāpiebilst, ka kopumā azartspēļu tirgus šī gada 1. ceturksnī gan samazinājies par 0.7% attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tas galvenokārt saistīts ar fizisko azartspēļu automātu ieņēmumu kritumu par 13,5%, veidojot 31.61 miljonu eiro. Kā norāda inspekcija, arī šī gada pirmajos 3 mēnešos joprojām saruka azartspēļu zāļu skaits, līdz ar to arī spēļu automātu skaits.
‘’Šo tendenci, ka arvien straujāk tiek aizvērtas spēļu zāles, novērojam jau pēdējos piecus gadus, ko, protams, ietekmē virkne faktoru, kā Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, inflācija, ekonomiskie satricinājumi, kā arī pašvaldību administratīvie ierobežojumi. Šai laikā [fizisko] azartspēļu automātu skaits ir samazinājies par 3861 iekārtu, aizvērtas 120 spēļu zāles, un slēgti 3 kazino,” komentē Signe Birne.
Pašatteikušos personu reģistru izmanto aktīvi
Inspekcija norāda arī uz to, ka Pašatteikušos personu reģistrā līdz 2024. gada aprīļa beigām iekļautas 64 280 personas. Aktuāls aizliegums dalībai azartspēlēs ir 33 356 cilvēkiem. Tas ir 2 reizes vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Jāpiebilst, ka aizvadītājā gadā vien reģistrā aktuālo aizliegumu skaits palielinājies par 5942. Tas liecina par to, ka reģistrs ir viens no efektīviem risinājumiem riskam pakļauto spēlmaņu atbalstam, turklāt tas arī tiek aktīvi izmantots. Tāpat Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sniedz arī klātienes un attālinātas psihologa konsultācijas personām ar azartspēļu atkarības pazīmēm un riskiem.
Atgādināsim, ka Pašatteikušos personu reģistru Latvijā ieviesa 2020. gadā. Dalība tajā ir brīvprātīga. Pēc personas lūguma indivīdam liedz dalību azartspēlēs Latvijā – gan fiziskajās, gan arī online jeb interneta spēlēs. Minimālais lieguma termiņš ir 1 gads.